Daba
Gražutes reģionālais parks pieder pie mežiem un ezeriem bagāto reģionālo parku grupas. Šeit ir saskaitīts vairāk nekā 70 ūdenskrātuvju, kas aizņem 5700 ha (Antalieptes ūdenskrātuve, Lodis, Samavs, Dūkšta ezers, Šventa ezers u. c.). Parkā aizsargāta ir mežainā un ezerainā Šventojas augšteces ezeru ainava. 16 km garumā stiepjas ūdenskrātuve ar sarežģītāko konfigurāciju Lietuvā – Antalieptes ūdenskrātuve (tā appludinājusi 26 ezerus, kas saplūda Šventojas ūdeņu aizpildītajā ieplakā) ar daudzajām salām, pussalām un līčiem. Gražutes mežs un citi mežu masīvi aizņem apmēram 55 procentus no teritorijas, aptuveni piekto daļu teritorijas veido ūdenskrātuves un nelieli purvi.Iespaidīga ir Tumišku morēnu uzkalnu grēda, šeit ir daudz lēzeno kalvu 20–40 m augstumā. Ļoti daudz ir gleznainu ezeru – Loda, Samava, Asava, Šurpa, Vepra, Ligajas, Ažukalņa, Zalva u. c.
Šajā parkā ir Austrumu Aukštaitijas skaistākās upes Šventojas izteka. No hidrogrāfiskā viedokļa jāizceļ tādi ūnikumi kā Šventa un Šiurpa ezeri, kuriem nav noteku, ūdenskrātuve ar sarežģītāko konfigurāciju visā Lietuvā – Antalieptes ūdenskrātuve ar skaistajām salām un unikālo pussalu mudžekli, lielais Loda ezers ar tajā esošajām divām zemes strēlēm – ragiem un Šavašas upe ar tās savdabīgajām nogāzēm. Šventa ezers, kurā ir novērojamas lielākās ūdenslīmeņa svārstības, ir savdabīgs hidroklimatiskais barometrs. Lielāko platību aizņem Gražutes mežs, kas senatnē ir bijis milzīgs meža masīvs. Ar biotopu dažādību izceļas Smalva un Smalvīkšča ezeri ar lielāko purvu kompleksu Zarasu rajonā. Lielās biotopu daudzveidības dēļ parkā ir daudz aizsargājamo sugu.
Veģetācija
Gražutės RPD foto: Fuksa dzegužpirkstīte (Dactylorhiza fuchsii)
Gražutes reģionālajā parkā ir identificētas 880 augu un 412 ķērpju un sēņu sugas.
Ķērpji un sēnes. Ķērpji un sēnes ir pētītas tikai dažās vietās. Ir noteiktas 136 ķērpju sugas, no kurām olīvzaļā cetrēlija (Cetrelia olivetorum), zaļganā henotēka (Chaenotheca chlorella), sārmainā henotēka (Chaenotheca hispidula), Baltijas ramalīna (Ramalina baltica) un sklerofora (Sclerophora farinacea) ir iekļautas Sarkanajā grāmatā. Viena suga – lekanora (Lecanora norvegica) ir atrasta pirmo reizi Lietuvā. Ir atrastas 276 sēņu sugas. Atklāti 6 Sarkanās grāmatas pārstāvji: lakas plakanpiepe (Ganoderma lucidum), starainā flēbija (Phlebia centrifuga), krokainā kazbārde (Sparassis crispa) u. c.
Sūnas. Tā ir parkā ļoti maz pētīta augu grupa. Tikai dažās vietās ir atrastas 120 sugas. Ir atrasti 5 Sarkanās grāmatas pārstāvji.
Staipekņi. Ir atklātas 6 staipekņu sugas, no kurām 1 ir iekļautas nacionālajā Sarkanajā grāmatā. Apdzira (Huperzia selago) ir viens no biežāk parkā sastopamajiem Sarkanās grāmatas augu pārstāvjiem, lai arī gandrīz visās atradnēs to atklāts nedaudz. Tikai vienā vietā atrasts cits Sarkanajā grāmatā iekļautais staipeknis – palu staipeknītis (Lycopodiella inundata).
Kosas. Ir atrastas 7 parkā bieži sastopamas sugas (upes, meža, tīruma u. c. kosas).
Sporaugi. Sarakstā ir 14 sugu. Dažas no tām ir paretas: parastā čūskmēlīte (Ophioglossum vulgatum), pusmēness ķekarpaparde (Botrychium lunaria), pūkainā purvpaparde (Phegopteris connectilis). Savukārt 2 sugas ir iekļautas nacionālajā Sarkanajā grāmatā – tās ir zarainā ķekarpaparde (Botrychium matricariifolium) un plūksnu ķekarpaparde (Botrychium multifidum).
Skujkoki. Parkā aug 9 sugu skuju koki. Jāpiemin introducenti Kanādas egle (Picea canadensis), Banksa priede (Pinus banksiana) un kazaku paeglis (Juniperus sabina).
Segsēkļi jeb magnolijaugi. Ir atrastas 724 sugas. Raksturīgākās sugas: parastā apse (Populus tremula), lielā nātre (Urtica dioica), maura sūrene (Polygonum aviculare), mārsila smiltenīte (Arenaria serpyllifolia), ložņu gundega (Ranunculus repens), tīruma naudulis (Thlaspi arvense), maura retējs (Potentilla anserina), ložņu āboliņš (Trifolium repens), sārtā panātre (Lamium purpureum), matainā vēlpiene (Leontodon hispidus), ložņu vārpata (Agropyron repens) u. c. Daudzas no sugām ir ierakstītas Sarkanajā grāmatā – kopā tādu ir 40. Parkā aug sevišķi retas sugas, tādas kā pamīšziedu daudzlape (Myriophyllum alterniflorum) un tumšais donis (Juncus stygius). Parkam (it īpaši Gražutes mežam) sevišķi raksturīga meža silpurene (Pulsatilla patens). Tā ir Sarkanās grāmatas augu suga, kurai parkā ir visvairāk atradņu. Citas pieminamās reti sastopamās sugas: krustlapu drudzene (Gentiana cruciata), zemais bērzs (Betula humilis), tumšsarkanā dzeguzene (Epipactis atrorubens), asinssarkanā dzegužpirkstīte (Dactylorhiza cruenta), ziemas svertija (Swertia perennis) u. c. teritorijā ir atrastas 6 sugas, kas ierakstītas ES Biotopu direktīvas II pielikumā.
Dzīvnieku valsts
K.Čepėnas foto: Mazais ērglis (Aquila pomarina)
Kukaiņi. Parkā ir veikti epizodiski kukaiņu pētījumi, kuru laikā atklātas 740 kukaiņu sugas, no kurām 221 ir vaboles, 432 – tauriņi, bet 23 sugas ir ierakstītas Lietuvas Sarkanajā grāmatā. Ezerainā apkārtne nodrošina lieliskus apstākļus dažādām spāru sugām, tādēļ nav nejaušība, ka parkā ir atklātas tādas retas sugas kā mazā karaliskā dižspāre (Anax parthenope), strautuspāre (Cordulegaster boltonii), raibgalvas purvuspāre (Leucorrhinia albifrons) u. c. Parka meži sniedz patvērumu retām vaboļu sugām: lielajam asmalim (Peltis grossa) un Šneidera mizmīlim (Boros schneideri). Mozaīkveida ainavā bieži sastopams čemurziežu dižtauriņš (Papilio machaon) un lielais skābeņu zeltainītis (Lycaena dispar). Daudz retāk sastopams skabiozu pļavraibenis (Euphydryas aurinia) un baldriānu pļavraibenis (Melitaea dramina), kā arī meža sīksamtenis (Coenonympha hero). Tāpat jāpiemin retākas tauriņu sugas: pelēkais pavācis (Saturnia pavonia), sausseržu sfings (Hemaris fuciformis), plūmju astainītis (Satyrium pruni), sila brūnulis (Erebia ligea), sārmeņu resngalvītis (Carcharodus flacciferus) u. c. No tiem 10 sugas aizsargā Eiropas Savienības Biotopu direktīva.
Zivis un nēģi. Ir atklātas 26 zivju sugas un 1 nēģu suga. No tām tikai strauta nēģi (Lampetra planeri) un pīkst (Misgurnus fossilis) aizsargā ES Biotopu direktīva. Pēdējais vēl arī ir iekļauts Sarkanajā grāmatā. Parka ūdenskrātuvēs parasti sastopami asari, plauži, līdakas, raudas un citas zivis. Retāk gadās sami, foreles un vēdzeles.
Abinieki un rāpuļi. Ir atrastas 11 abinieku un 6 rāpuļu sugas. Lielais tritons (Triturus cristatus), sarkanvēdera ugunskrupis (Bombina bombina), zaļais krupis (Bufo viridis), smilšu krupis (Bufo calamita) un purva bruņurupucis (Emys orbicularis) ir ierakstīti Sarkanajā grāmatā. Pēdējais nav atrasts parkā jau pāris gadu desmitus. 10 sugas ir aizsargātas saskaņā ar ES Biotopu direktīvu. Dažas no tām (zaļais krupis, purva varde, sila ķirzaka u. c.) nav retas parka teritorijā.
Putni. Putnu sugu klāsts Gražutes reģionālajā parkā droši vien ir vislabāk izpētīts. No 1994. g. atrastas 205 sugas, no kurām 51 ir ierakstītas Sarkanajā grāmatā, bet 54 sugas – ES Putnu direktīvas I pielikumā. Parka ezeri ir vienas no svarīgākajām melnkakla gārgales (Gavia arctica) perēšanas vietām valstī. Gražutes mežā perē nozīmīga apodziņu (Glaucidium passerinum) valsts populācijas daļa. Parka teritorijā vairojas arī citas retas putnu sugas: lielais dumpis (Botaurus stellaris), melnā klija (Milvus migrans), jūras ērglis (Haliaeetus albicilla), mazais ērglis (Aquila pomarina), trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus) u. c. Migrācijas un klejojumu laikā iespējams satikt brūnkakla gārgali (Gavia stellata), lielo balto gārni (Egretta alba), garknābja gauru (Mergus serrator), kukaiņu piekūnu (Falco vespertinus). Ziemā, ja paveiksies, pie neaizsalušajiem Šavašas un Šventojas posmiem varēsiet redzēt ūdensstrazdu (Cinclus cinclus).
Zīdītāji. Parka zīdītāju sarakstā ir 46 sugu. 7 sugas ir Sarkanās grāmatas pārstāvji, bet 17 sugu – ES Biotopu direktīvas. Reti sastopams, bet teritorijai raksturīgs ir baltais zaķis (Lepus timidus), arī ūdrs (Lutra lutra) ir patstāvīgs parka iemītnieks. Ļoti reti Gražutes mežos ieklīst vilks (Canis lupus) un lūsis (Lynx lynx). Ir atrastas 13 sikspārņu sugas, kuras visas ir aizsargātas gan nacionālā, gan Eiropas Savienības līmenī.