Īpaša vērtība
Gražutes reģionālā parka ainava ir ļoti dažāda un sarežģīta, un, iespējams, brīnišķīgākais tās akcents ir neiedomājami skaistā Antalieptes ūdenskrātuve ar daudziem līčiem, pussalām un zemes šaurumiem. Iespaidīgais sevišķi dzidrais Šventa ezers, kuram nav noteku, ir lielākais dabiskais barometrs Lietuvā un vienīgais, kurā aug pamīšziedu daudzlape. Kalnu upi atgādina Šavašas upe. Cilvēku neskartās vietās ir liela augu un dzīvnieku dažādība. Salaka var lepoties ar valstī augstāko (72 m) šķeltu lietuviešu laukakmeņu baznīcu.
Ainava. Gražutes reģinālais parks atrodas ezeriem bagātākajā Lietuvas daļā. Gleznainās pauguraines ar iespaidīgajiem pakalniem liek mirkli šaubīties, vai parks tiešām atrodas Lietuvā. Parkā zilgmo Antalieptes ūdenskrātuve – iespējams skaistākā Lietuvā. Tik daudz līču, visdažādāko zemes šaurumu, pussalu, salu nav nevienai citai. Un nav brīnums, jo tā radās, kad tika aizsprostota Šventojas augštece, kurā agrāk saulē spoguļojās daudz dažādu ezeru. Tā nu upei atlika tikai atdarināt, padarīt spilgtākus to vaibstus.
Nedzīvā daba. Reģionālajā parkā mirgo vairāk nekā 70 ūdenstilpņu: no pašām mazākajām līdz pat sestajam lielākajam Lietuvas ezeram – Lodim. Viss Šventojas augšteces ezeru kopums ir brīnišķīgs, bet pats iespaidīgākais ir Šventa ezers – tas ir Lietuvā lielākais ezers bez notekām, unikāls ar ilggadīgām ūdens līmeņa svārstībām un smilšainām pludmalēm. Tas ir dabīgs barometrs. Kristāldzidrais ūdens ļauj vērot ezera zemūdens dzīvi. Kā īsta kalnu upe katra kilometra garumā par 8-11 metriem zemāk nolaižas kreisā Šventojas ieteka – Šavaša, tecēdama caur akmeņu krāvumiem un dabisku šķēršļu paaugstinājumiem, izgraužot augstas nogāzes. Tās dziļajā ielejā XIII – XVIII gadsimtā bijusi seno lietuviešu reliģisko rituālu vieta. Svētvietas atrašanās vietu iezīmē Lūžu dobumakmens.
Dzīvā daba. Cilvēku neskartās vietās ir liela augu un dzīvnieku dažādība. Šventa ezera sēklis ir Lietuvā vienīgā vieta, kur atrasta pamīšziedu daudzlape. Ezerainā apkārtne nodrošina lieliskus apstākļus dažādām spāru sugām, tādēļ nav nejaušība, ka parkā ir atklātas tādas retas sugas kā mazā karaliskā dižspāre, mazā sīkspāre, resnvēdera purvuspāre u. c.
Kultūras mantojums. Gražutės reģionālajam parkam ir gadsimtiem ilgs kultūras mantojums, ko var iedalīt šādās grupās:
•pilskalni;
•alkakalni;
•mitoloģiskie akmeņi;
•kapu kalni;
•vecās kapsētas;
•apbedījuma vieta;
• piemiņas zīmes un vietas;
• pārrobežu mantojums;
• arhitektūras būves un to kompleksi;
• tehniskais mantojums;
• sakrālās mākslas mantojums.
•pilskalni;
•alkakalni;
•mitoloģiskie akmeņi;
•kapu kalni;
•vecās kapsētas;
•apbedījuma vieta;
• piemiņas zīmes un vietas;
• pārrobežu mantojums;
• arhitektūras būves un to kompleksi;
• tehniskais mantojums;
• sakrālās mākslas mantojums.
Īpašas parādības, dzīvas tradīcijas, vēsturiski fakti, personības. Reģionālā parka apmeklētāju centrā darbojas, iespējams, no okeāna vistālākais „Jūras muzejs” – unikāla skolotājas V. Žilinskienes gandrīz 50 gadus krāta jūras dzīvnieku, krāsaino koraļļu, gliemežnīcu, suvenīru un fosīliju kolekcija. Baltrišķu ciematā 2001. gadā dibināts katoļu mūku brālības klosteris – Tiberiādas kopiena.
